Vai nu ilgi, vai īsi, bet mēs nokļuvām Wisconsin Dells, burtiski — Viskonsinas gravās, lai gan man nez kāpēc vienmēr likās, ka tie ir "Pakalni". WD — pilsētiņa netālu no Medisonas ar divu tūkstošu galvu lielu iedzīvotāju skaitu. Tās apkaimē, ko amerikāņi neformāli dēvē par Dells, gada laikā ierodas pieci miljoni tūristu. Mana māsa tur kādreiz dzīvoja un strādāja lielākajā amerikāņu akvaparkā — Noah's Ark jeb Noasa šķirstā. Vispār Delsā ir 21 akvaparks — 3 ārā un 18 telpās, tā ka Delsa ne bez pamata uzskata sevi par pasaules akvaparku galvaspilsētu. Droši vien lieki atgādināt, bet tas atkal ir maksimālistiska devīze, kādas esmu minējis jau diezgan daudz.
Skaidrs, ka pārsvarā brauc tūristi no Midwest, ko varētu virtuvnieciski iztulkot kā Vidusrietumiem.
ASV reģions, kas nez kāpēc pazīstams kā Midwest, lai gan tas ir neloģiski.
Vispār amerikāņi diezgan ātri ievieš valodā jaunus vārdus, un tas, kas vēl nesen bija slengs, kļūst par pilnīgi oficiālu nosaukumu, kas parādās pat vārdnīcās. Es to atbalstu - galu galā, vajag taču kaut kā nosaukt jaunas parādības? Valodai no tā nekas nenotiks, tā tā arī radās, un ir muļķīgi mākslīgi ierobežot tās attīstību ar birokrātiskām metodēm.
Delsā ir ne tikai akvaparki: tur ir arī čupa veikalu, divi ezeri (par kuriem vēlāk), visādas tur baiļu pilis, krutais iluzionists Riks Vilkokss, atrakciju parki ar karuseļiem, minigolfs, kartingi, Ho-Chunk kazino, tūres ar laivām un amfībijām un tā tālāk.
Sākumam mēs ievācāmies motelī, kuru ir viegli noīrēt uz sitiena, lai gan ir vasara. Motelī gļukoja televizors, turklāt uzreiz divās izpausmēs: ar MPEG kvadrātiņiem (kurš ir skatījies digitālās translācijas, zina, par ko es runāju) un analogo troksni. Pēdējo novērsām, pamanipulējot ar antenas štekeri kastes aizmugurē. Lūk, interesanti, vai amerikāņi sāktu labot defektu kā es, vai arī viņi drīzāk pasauktu portjē?
Jebkurā gadījumā, teļuks mums bija vajadzīgs, lai paskatītos laika prognozi. Lieta tāda, ka dažas dienas pirms manas ierašanās štatam pāri vēlās straujas lietusgāzes, kas izraisīja lielākos plūdus pēdējo 50 gadu laikā. Tas ir tieši tas gadījums, kad vieglāk ir parādīt nekā izstāstīt.
Bija māja - nav mājas
Bija koks - nav koka
Mājas īpašnieks sniedza interviju CNN, kur pasūdzējās par savu rūgto likteni - viņš nebija multimiljonārs un māja veidoja ievērojamu viņa īpašuma daļu. Toties iekšā noskalošanas brīdī neviena nebija, kas priecē. Interesanti, ka CNN pēc intervijas parādīja ziedojumu kontu. Vakara ziņas skatās desmitiem miljonu cilvēku, un parasti ziņu taisīšanas haizivs ar tādu labestību neizceļas, tāpēc loģiski ir turēt aizdomās darījumu - slīceņa intervija apmaiņā pret CNN naudas vācēju. Tomēr, ja cilvēks varēja nopirkt tādu māju pie tā laika uzskrūvētajām mājokļu cenām, viņš ir bagāts. Ja viņš ir bagāts, tad naudu visticamāk ir nopelnījis (80% iegūst bagātību tieši tā, lai arī ko tur domātu mans draugs panks un anarhists). Un, ja viņš to nopelnīja vienreiz, nopelnīs arī otrreiz. Viss šis jautājums pat nepaceltos, ja mājai būtu apdrošināšana. Bet tās nebija dīvainu birokrātisku iemeslu dēļ, kuri ir augstāki par manu vēlmi iedziļināties.
Kas attiecas uz Deltonas ezeru (Lake Delton), kurā arī stāvēja nelaimīgā māja, tas ir mākslīgs, un tika izveidots tālajā 1927. gadā tūristu piesaistīšanai. Ezeru piemeklēja bēdīgs liktenis, ko vislabāk izskaidros fotogrāfija.
Šeit bija Deltonas ezers.
- Kas notika ar jūsu zemūdeni?
- Tā nogrima. ° Putins
-Kas notika ar Deltonas ezeru?
-Tas iztecēja ° Fox News Wisconsin
Starp citu, Fox News ir republikāņu un neokonservatoru patvērums, caurcaurēm ar melīgumu un liekulību piesūkusies miskaste, kuras skatīšanās draud ar prāta zaudēšanu. Viņi nevairās ne tikai no faktu sagrozīšanas, bet arī no klajiem meliem un fotogrāfiju falsifikācijas (ir vēl arī focene ar viltotām raķetēm, it kā no Irānas) .
Lūk tā Fox News pa kluso pārtaisa savu kritiķu focenes, motivējot to ar "parodiju"
Starp citu, šķiet, ka es visos iepriekšējos rakstos aizmirsu pieminēt plaši izplatītu praksi. Ja tu nopirki gāzēta dzēriena glāzi ēstuvē, tad vari tajā pašā pieprasīt bezmaksas pieliešanu pēc putu nosēšanās uzpildīšanu, tas ir, jaunu glāzes piepildīšanu ar mīļāko sodu. Sauc to par refill, un šur tur to var darīt pats. Noslēpums ir vienkāršs - sodas ražošanas izmaksas ir daži centi litrā. It īpaši restorānos - lieta tāda, ka fountain sodas, par kurām es jau kādreiz runāju, izplata nebūt ne rūpnīcā pildītu produktu - tas būtu neracionāli, ņemot vērā milzīgo patēriņu. Viņi dara vienkārši: speciālā konteinerā glabājas sīrups, ko atšķaida ar ūdeni tieši no krāna, tas ir, no vietējā ūdensvada. Manam priekšniekam, kurš arī nesen bija ASV, tas neiet pie sirds. Bet manā uztverē krāna ūdens ASV ir ar pilnīgi normālu garšu, tāpēc es tādā praksē neko īpaši netikumīgu neredzu. Starp citu, amerikāņiem - beidziet dzert ūdeni pudelēs. Tas ir kaitīgi videi, turklāt šis ūdens parasti ir no ūdensvada, tikai izlaists caur reversās osmozes filtru un mineralizācijas bagātinātāju. Turklāt krāna ūdens lielākajā daļā ASV reģionu ir labs un tam piemēro stingrākus kvalitātes kritērijus. Sīkāk - https://web.archive.org/web/20080729210930/https://www.thinkoutsidethebottle.org. Ja jūs tik ļoti alkstat pēc ūdens no osmotiskā filtra, nopērciet sev tādu, vai dariet kā mana māsa - viņa iepilda ūdeni pudelē darbā, kur tāds ir uzstādīts. Vienalga sanāks lētāk nekā maksāt pa dolāram vai diviem par dažiem litriem.
Iztecēja
Kas attiecas uz ezeru, uz tā agrāk uzstājās akrobāti uz slēpēm un tika rīkotas ūdens tūres, tāpēc tā svarīgumu tūrisma industrijai Delsā ir grūti pārvērtēt. Tas iztecēja Viskonsinas upē, iznīcinot šosejas daļu, kas kalpoja par dambi. Gubernators uzreiz sarosījās, apsolot visu salabot pēc iespējas ātrāk - vēl jo vairāk, jo Delsa ienes kasē desmitiem miljonu nodokļu veidā no miljardiem vērtā tūrisma apgrozījuma reģionā. Pats smieklīgākais, ka vārds, ko viņi izmanto nozīmē "no jauna piepildīt ezeru ar ūdeni", ir refill. Manuprāt, ļoti amizanta analoģija ar sodas ūdeņiem - reģiona iedzīvotājiem beidzās ūdens ezerā, un viņi pieprasa refilu no tā, kam maksā, tas ir, no štata. Pēdējais neiebilst, bet tam ir jāsalabo dambis aka ceļš (kas nav grūti) un jānovirza upes tecējums atpakaļ ezerā (kas nav vienkārši). Jebkurā gadījumā, 2009. gadā sola ezeru atjaunot tādu, kāds tas bija. Entuziasti tikmēr tīra gultni no atkritumiem, kuru 90 gadu laikā ir sakrājies diezgan daudz. Amerikāņiem ļoti patīk visādas asociācijas, biedrības, interešu pulciņi un sabiedriskās iniciatīvas. Vai tā ir pilsoniskās sabiedrības aktivitātes un dzīves pozīcijas pazīme, vai izlepušu buržuju vēlme kaut kā sevi izklaidēt, atstāju izlemt jums.
